Ogresbalss.lv | Arhīvs | novembris

Arhīvs | novembris 2010

Atzīme: ,

Burvju māksliniece

Publicēts: 28 novembris 2010. Autors: admin

Wikenda pasākumu iespaidā kīno , Burvju māksliniece 😀

Oriģināls priekšnesums katrā ziņā , publika autā:)

Atsauksmju (0)

Atzīme: ,

Ķeguma katastrofa , līkumu līkumiem pa roku galam.

Publicēts: 21 novembris 2010. Autors: admin

Ķeguma katastrofa

Kā Ķegumieši droši vien nojauš stāstiņš par ceļiem , par ciemata mūžsenām likstām ar ceļu un šosejas rekonstrukciju. Jau vairāk kā 22 gadus ilgākus laika sprīžus mēdzu pavadīt šai „Apdzīvotajā vietā” kuru dēvē par Ķegumu , par pilsētu mēle saukt nelokās , tai nav pat noteikta centra , par ciemu ar pagrūti jo placis par lielu . Tāds haotiski izvietots Padomju “Haltūristu” ciemats , ar attiecīgu funktieri un dzīves tikumiem. Galvenā problēma , kārtīga zinoša un patriotiska saimnieka trūkums. Lai cik mainās varas un valdīšanas totāls haoss gan komunālajā gan sabiedriskajā sektorā , jebkuri projekti komunālajās vai transporta lietās situāciju tik pasliktina dzen tarifus debesīs bez reāla labuma. Līdzko urķī ceļus tā pirmais ko čakarē jau esošos objektus , divkārt par 50% samazina esošo ietvju platumus , par 25% sašaurina krievlaikos kapitāli izbūvētu piemājas auto stāvvietu vietu skaitu , tā tas bija ar Skolas ielas rekonstrukciju kur kapitāli pārbūvēja labā stāvoklī esošu posmu , bet posmu kurš patiesi brēktin brēca pēc kapitāla remonta pat neaiztika. Kas zīmīgi rekonstruēti tiek normālā stāvoklī esoši jau nesen rekonstruēti posmi. Praktiski visi jaunbūvju un rekonstrukciju projekti maigi sakot daļēji veiksmīgi tik nesuši iedzīvotājiem jaunas likstas problēmas un neērtības. Nezinu otru vietu Latvijā kur pat pašvaldības VĒLĒŠANĀS gāja ar saukli „Novērsīsim ceļa rekonstrukcijā radītās problēmas iedzīvotājiem” tas vēl divas rekonstrukcijas atpakaļ aizbūvēto pilsētas centrālo sabiedriskā transporta pieturu un stāvlaukumu pie stacijas kur vairs tāpēc nestajās tranzīta busi . Ja kāds toreiz pirms padsmit gadiem būtu zinājis kā tas būs tik sīkums salīdzinot ar mūsdienās kārtējā rekonstrukcijā aizbūvētām jau veselām pilsētas ielām , likvidētām iedzīvotājiem ikdienā svarīgām regulējamām gājēju pārējām kuras savienoja divas pilsētas daļas pa kurām ik dienas simtiem pilsētnieku devās uz staciju vai skolu un darbu. Tiešam kāds „Projektētājs nejēga” iedomājās puse pilsētas pēc viņu iegribas metīs 300-400m līkumu pāris reizes dienā vilksies šo gabalu pa šauru pagaidu varianta gājēju „Taciņu” cieši blakus dzīvai šosejai ar bīstamu kravu intensīvu kustību , tā vietā lai ātri šķērsotu ielu pārejot pirms padsmit gadiem tieši šai vajadzīgā vietā būvētai regulējamai gājēju pārejai tā neapdraudētu ne savu ne skolas bērnu dzīvību un veselību !? Rekonstruējot šoseju – pilsētas galveno ielu projektā pilnībā ignorētas pilsētas gājēju plūsmas un transporta vajadzības. Miestu liekas piemeklē Latvijai raksturīgā „Šofera dēlu – nejēgu” sērga , savādāk grūti izskaidrot kā „Vietējā vara” piekrita jebkādai savu iedzīvotāju interešu ignorēšanai , beigās varbūt pat pieņēma “Gatavo” objektu ekspluatācija ? Izteikti pus pabeigtu , pa roku galam izpildītu objektu. Kā jebkādiem saprātīgiem cilvēkiem varēja ienākt prātā ka netiks pienācīgi uzbūvēti JEBKĀDI normāli lietojami pilsētas centrālās ielas šķērsojumi , gājēju pārejas un celiņi netiks izveidoti tur kur ielu vairākas reizes dienā šķērso vairums pilsētas iedzīvotāju bet 100-200-300m tālāk tukšās vietās kurai nav pretī ne izbūvētu dzelzceļa pareju ne gājēju plūsmas , netiks izveidots neviens normāls piebraucams nedz pieejams ceļš pie šim pārējām . GALVENĀS IELAS gājēju “Taciņa” pēc rekonstrukcijas nebūs citādi kopjama attīrāma no sniega un nokrišņiem kā tikai ar lāpstam un sētnieku rokām jo šaurība un nepārdomātais transporta zīmju , luksoforu vadības skapju un apgaismes stabu , dažādu zīmju un luksoforu kronšteinu izvietojums gar PILSĒTAS GALVENO IELU neļaus to kopt un tīrīt no sniega vai smiltīm ar tīrāmo traktoru jo starp haotiski iebūvēto trubu , kronšteinu , barjeru meža nevar iebraukt un izbraukt nekāda tīrāmā tehnika , visi šosejas sniegi un nokrišņi gan tīrot ceļa brauktuvi gan no mašīnu riepām tiek gāzti uz gājēju celiņa un pašiem gājējiem , liela daļa no kuriem rītos un pusdienlaikā ir skolas bērni. Tas viss 1500m garumā gar maģistrāli kur izveidotas bīstamas “pagaidu variantā” šķības greizas gājējus taciņas , pie kam cieši blakus brauktuvei.!!! Tas ka kārtējie rekonstruētāji nav ņēmuši vērā nevienu no esošajām pilsētas transporta un gājēju plūsmām nav jau brīnums , ja atceramies būves viducī piemeklējušo būvniecības sastingumu jo būvniekus piemeklē “pārsteigums” ka šoseju jeb pilsētas galveno Rīgas ielu šķērso veselas divas upes ko projektētāji nebija manījuši un ņēmuši projektā vērā 😀 😀 caur ko celtniecība iekavējas jo nācās “Meklēt risinājumu” !! Manas domas šai rekonstrukcijai nemaz nebija sava projekta , vienkārši „Piemēroja” kādu jau būvētu , tik labi piemēroja ka divas upes un vecās šosejas kapitālos pamatus “Nepamanīja” , kur vēl vietējās ielas un gājēju ceļus pamanīt . „Ņēma un būvēja” 1500m abstraktu ceļu , kā padomju laikā sacītu „Apguva līdzekļus” . Tas par šoseju kura nav vietējiem apstākļiem jebkā normāli adaptēta , pat uzbūvēta pa roku galam. Visa ap pārbūvēto posmu esošā gājēju infrastruktūra izskatās pēc pagaidu risinājumiem, kā savādāk izskaidrot šķībi greizos gājēju ceļus kuri vai katrās lietavās applūst , ziemā tos apbēra šosejas sniega tīrītāji , padara neizbrienamus no šosejas tekošie nokrišņu ūdeņi , pie mīnusu grādiem visi pārplūdušie gājēju celiņa posmi sasalst slidenās šaurās pāris lāpstu platumā izraktās slidotavās. Par šosejas nodošanu nekas gan nav dzirdējis , varbūt pat nav nodota jau otro gadu?:) Varbūt to pat nenodeva , savādāk grūti iedomāties kā šādu projekta un būvniecības brāķi varētu KĀDS pieņemt , vietās kur tai tomēr ir šķērsojumi , regulējamas gājēju pārejas , šķērsot to kurs katrs viss nevarēs! Nevarēs ar lielajiem bērnu ratiem , nedz ar normālu divriteni , kur nu vēl invalīds ratiņos. Kā jau bez projekta pa roku galam būvētam šim objektam nekas nesakrīt un nestiķē kopā , caur ko luksofori un aizsargbarjeras novietotas tik tuvu viens otram ka izspraukties tām cauri lai šķērsotu šoseju pa gājēju pārēju var knapi viens cilvēks , kādi tur bērnu rati vai velosipēdi , par invalīdiem pat nerunājot !: D Tas viss vietā kur 2/3 pilsētas ik dienas vairakkārt šķērso šoseju uz skolu un bērnu dārzu , ambulanci bibliotēku un darbu!! Taču punktu šo „Rebju” vērošanā man plika nupat svaigi pa EU piķi noritošā „Gājēju celiņa” jaunbūve , tā atkal kā liekas nav domāta „Iedzīvotājiem” jo tas pat vecais joks to nav paredzēts mehāniski tīrīt no sniega , spriežot pēc attālumiem no te vienā te otrā ceļa pusē sabāztiem apgaismes stabiem līdz atbalsta sienām sētām un kokiem , sniega tīrāmie tur atkal neiebrauks, celiņš vēl būvniecības stadijā taču acīm redzami skaidrs ka nekādiem pilsētniekiem tas nav domāts ņemot vērā ka pilsētnieki pamatā pārvietojās pa ceļa pretējo pusi , tur jau ir apgaismots gājēju celiņš, pie kam 1/3 ceļa vispār nav apdzīvota bet ved gar mežu uz kādu pāris reizes gadā izmantotu lielu privātu objektu ar draudīgu šilti „Privātīpašums” pie slēgtiem vārtiem , vēl kādi 100m un tas būtu novedis līdz daudzu iecienītajam „Rubeņu” lauku labumu veikalam , taču tas nu nav lemts , šeit iespējams iezīmējies cits „Pasūtītājs” 😀 😀 Skumji ka pilsētniekiem nāksies maksāt par šo lieko 1/3 apgaismošanu gan uzturēšanu , šī “Meža” gabala vietā taču varēja beidzot salabot Šosejas rekonstruētāju sabojātos dzelzceļa šķērsojumu un sapostīto celiņu līdz peroniem ?:)

Ķeguma katastrofa
Ilustrācijā divās galerijās 95 bildes ar Ainavām no “Ķeguma ceļiem” ,

Atsauksmju (0)

Advertise Here

Foto Lunis iekš Flickr

Visas bildes

Advertise Here