Ogresbalss.lv | Arhīvs | septembris

Arhīvs | septembris 2013

Atzīme: , , , , , , , , , , , , , , , , , , ,

Ķeguma novada sēņošanas čempionāts 2013

Publicēts: 14 septembris 2013. Autors: admin

sēņošanas čempionāts 2013


14. septembra rīts, šodien plānos Ķeguma novada sēņošanas čempionāta apmeklējums, kurš kā allaž septembra otrajā sestdienā norisinās Tomes pagasta bagātīgajos sēņu mežos netālu no Rata kalna. Šoreiz pirmoreiz pēc iepriekšējās dienas varenā tussiņa izlēmu doties uz pasākumu ne ar riteni bet organizatoru piedāvāto transportu. Tā nu 8.55 esmu ieradies pie Ķeguma tautas nama kur jau gaida pašvaldības mazais busiņš ar dažiem sēņotājiem un Tomes folkloras kopas dalībniekiem. Tieši 9.00 dodamies ceļā Tomes virzienā. Visai silts rudens rīts 9.00 termometrs rāda +14.0* gaiss tīrs, pat nesmaržo vēl pēc rudens braucot pāri Daugavai, nav arī miglas tas nozīmē, ka ūdens arī aptuveni tikpat silts kā gaiss. Ātri nobraucam 9km no Ķeguma līdz pasākuma vietai Latvijas Valsts mežu labiekārtotai atpūtas vietai kvartāla stūrī netālu no Rata kalna. Priekšā jau rosās Ķeguma un Tomes kultūras šefene Sarmīte un Inese lielās priekšnieces Dace vadībā, Brunis stellē mūziku rosās pārējie čaklie Tomes un Ķeguma kultūras aktīvisti. Tiek gādāts ugunskurs slēgta elektrība un pasākums drīz var sākties. Nedaudz pirms desmitiem gan ar auto gan riteņiem gan kājām sāks sarasties aktīvie sēņotāji. Sabrauc gan no iepriekšējiem čempionātiem zināmas komandas gan neredzēti cilvēki pat no Rīga, beigās pēc finiša saskaitot visus uz vietas sanākušos sanāca tuvu pie PIECDESMIT cilvēkiem! Komandas reģistrējas un 10.15 uz starta stājas 13 komandas, komandā minimāli viens maksimāli četri dalībnieki. Pirms starta tiek dota instruktāža ka šogad par cik esot visai trūcīgs sēņu gads lasām visas ĒDAMĀS sēnes.

sēņošanas čempionāts 2013

Pirms starta iesildīšanos ar dančiem uzrīko Tomes folkloras kopa un tā 10.30 visas komandas dodas uz pusotru stundu mežā. Par “Trūcīgo gadu” laikam bija joks jo aizritot pusei laika čaklākie lasītāji jau nāca mainīt grozus tik bagāta izrādījās Tomes meža raža. Iemīļotā nodarbē svaigā gaisā laiks rit ātri un tā uz 12.00 sanāk visas startējušās komandas. Sēņu raža ir patiesi dāsna, kopā visi dalībnieki pa pusotru stundu salasīja gandrīz 42kg sēņu precīzāk 41,74.Kg. Čaklākās komandas kontā turpat 8kg sēņu! Čaklākais lasītājs izrādījās individuālais dalībnieks Oskars kurš viens pats salasīja pāri par 3Kg sēņu.

sēņošanas čempionāts 2013

Par pārsteigumu parūpējās viena no jaunākajām dalībniecēm Samanta no komandas “Strautiņi” atrodot milzu beku 27cm diametrā! Kamēr notika svēršana, mērīšana rezultātu apkopošana papīru rakstīšana visi klātesošie tradicionāli tika cienāti ar ļoti gardu uz ugunskura vārītu sēņu zupu. Pēc tam sekoja uzvarētāju sveikšana. Bija FORŠI labi pavadīju laiku jaukā kompānijā, patīkami bija atslēgties no ikdienas kņadas un nedaudz palaiskoties svaigā meža gaisā. Paldies čaklajām Tomes Ķeguma kultūras meitenēm par šo pasākumu. Bilduki kā parasti pielikumā.

sēņošanas čempionāts 2013


Atsauksmju (0)

Atzīme: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , ,

Dzejas dienu ieskaņa Ogrē 2013

Publicēts: 12 septembris 2013. Autors: admin

Dzejas dienu ieskaņa Ogrē 2013


11. septembris varensaspringta diena. Kolēģiem Eiropā čakli jāstrādā, pasākumi 2001. gada 11. septembra uzbrukumus ASV pieminot. Man LV taka brīvdiena, taču darba gana jākārto rosīgās vēstures fiksētāju biedrības “Atceries Latviju” lietas. Šai sakarā dienas vidū kādas stundas pavadu Latvijas Valsts kino foto fono dokumentu arhīvā Rīgā Šmerlī, pie kinostudijas vērtīgās sarunās. Kopš krīzes laikiem Rīgu praktiski neapmeklēju, pāris reiz pusgadā varbūt. Kaut Rīga man dzimtā pilsēta, pus mūžu uz tās akmeņiem nodzīvots, nomāc tās jaunā realitāte pus pamestā spoku pilsēta ielas bez cilvēkiem mašīnām veseliem kvartāliem tukšie slēgto veikalu biroju skatlogi. Biznesa jomā nekas mani interesējošs Rīgā sen nenotiek, vairums profesionālo kolēģu labāko draugu jau gadiem prom Eiropā, Amerikā pat Austrālijā, atgriezties neplāno. Ar diletantiem un modīgiem”Self made” muļķiem pīties biznesa jomā kaut kā nevelk, rezultāts pārāk baigs parasti. Šā visa sakarā nekādas ekskursijas netaisu, no stacijas uz Šmerli vēlāk atpakaļ uz staciju, visa „Rīgas vizīte”. Vakarpusē jātiek Jaunogrē, bijušā sanatorijā internātskola “Sanatorija Ogre” akurāt mana pirmajā “Mītnes vietā” ārpus Rīgas. Nokļuvu sanatorijā Jaunogrē 15 gados izsūtīts no Rīgas ar tekstu “Pārāk gudrs esi, padzīvosi tālāk no Rīgas, tur iemācīs uzvesties”. Pilnīgi kā ūdenī lūrēja, nokļuvis Ogres sanatorijā pirmoreiz kārtīgi prom no mājām normāls Rīgas mākslinieku dēliņš memļaks starp kārtīgiem provinces saimnieciskās un partijas nomenklatūras čiekuru izlaistajiem bērniņiem, tur ātri izskoloja “Dzīves gudrībām” tās patiesajām vērtībām. Kauties ar visu kas pie rokas līdz oponents necēlās, dzert no rītiem konjaku pirms skolas, arī kam patiesībā domātas meitenes apguvu ātri. Pielaist autiņus bez atslēgas spert veikalā koņčas cepumus šņabi tā arī neapguvu, kaut daži skolotāji “Istabas biedri” bija izcili meistari šai jomā. Toreiz dzīvojām 11 dažāda vecuma džeki vienā istabiņā , no tīko zaļiem septītklasniekiem līdz videnes beidzējiem trešgadniekiem. Ēdamā dzeramā toreiz mums netrūka, pateicoties jauno draugu “Čaklajām rokām veiklajām kājām”. Tā šodien nonācis atkal sanatorijas ēkas priekšā skatīju to pēc daudzu gadu pārtraukuma, skatījos uz logiem, atcerējos, reiz gājām pa fasādes dzegu trešā stāva līmenī, lai naktī nokļūtu meiteņu guļamistabā. Nakts šmona laikā galva strādāja ātri, ja personāls pārmeklē skuķu guļamistabu, jādomā veikli, tāpēc zinu gultā var gulēt ne tik no augšas var pievilkties pie matrača no apakšas tad skatoties no malas pa grīdu zem tās “Nekā aizdomīga nebūs”. Tā gremdējies sevis 15-16 gadīgā pirms 30 gadiem atmiņās par piedzīvojumiem Jaunogres meža lielajā pansijas ēkā devos sanatorijā iekšā.

Anša Cīruļa gleznojumi Jaunogrē


Nekas pa šiem 30 gadiem nav mainījies praktiski viss tas pats, ieskaitot mēbeles un interjerus. Izmaiņas vienā punktā, manā laikā gar sienām nebija izcilo Anša Cīruļa gleznojumu, tiešas tās nācu skatīt plus bonusā klausīties dzeju gremdēties atmiņas par sanatorijā pavadīto karstāko tīņu trakuma laiku. Biju ieradies pats pirmais zāle vēl tukša, programma paredz izcilo latviešu dzejnieku Aleksandra Čaka, Jāņa Sudrabkalna un Pāvila Vīlipa 20.-30. gadu dzeju aktieru – Arta Robežnieka, Kaspara Znotiņa un Vara Piņķa izpildījumā. Kamēr neviena vēl nebija sanāca laiks izpētīt gleznojumus biški pabildēt, satiku arī jauko dakteri Grīnšteinu liekas vienīgais cilvēks no Jaunogres dakteru personāla, par kuru man patīkamas bērnības atmiņas. Atceros toreiz bērnībā nonākot Jaunogrē pirmais pārsteigums izrādās “Slimnieciņi” tur pamatā tādi kā es “Pāraudzināšanai” nosūtītie krutu sencīšu huligāni tādi kam kas nopietns kaitēja bija labi ja 1/3 no visa bara, pamatā meitenes, sīkie. Nākot tuvāk pasākuma laikam, zāle ātri vien pildās, kliedējot Dakteres Grīnšteinas bažas, vai vispār būs cilvēki. Cilvēku sanāca tik daudz ka bijušā ēdamzālē nepietika vietas, daļa publikas stāvēja vēl bijušajā kinozālē verandā. Pasākumu apmeklēja kupls skaits Ogres Ikšķile grāmatu draugu tāpat arī bijusies Jaunogres mākslinieku kolonijas iemītnieku bērni piemēram lielo kapu vēstures pētnieks arhitekts Eižens Upmanis vēl daži citi.

Dzejas dienu ieskaņa Ogrē 2013

Bija ieradies arī pats Ogres mērs ar kundzi un domubiedriem, bibliotekāres, kultūras un muzeja meitenes. Kas dīvaini zāles aizmugure sanāca pilna ar jauniešiem varbūt skolniekiem, pārsteigums, visi šie jaunieši bija Krievu tautības savā starpā runāja krieviski tiešām uzmanīgi, klausījās visu pasākuma laiku, baigi dīvaini. LATVIEŠU jaunieši ar bija , tiesa nedaudz , pamatā meitenes, kuras liekas vairāk jūsmo par konkrētiem aktieriem. Krievu jaunieši vismaz kādi pāris desmiti cilvēki nevis nīka, tieši uzmanīgi klausījās dzeju, JOCĪGI! Pasākums sākās ar muzeja vadītājas Ivetas Ruskules ievadu par ēkas un Gleznojumu vēsturi arī Jaunogres saistību ar konkrētajiem vakarā piedāvātajiem dzejniekiem. Jaunogrē 1939. gadā uz dzīvi apmetās dzejnieks Pāvils Vīlips ar dzīvesbiedri, Dailes teātra aktrisi Elvīru Brambergu, vieta kļuva par poētisku oāzi radošu patvērumu gan viņiem, gan viņu draugiem – aktieriem dzejniekiem, kuri bieži viesi viņu mājās Zilo kalnu prospektā 5. Pirmais ar Pāvila Vīlipa dzeju uzstājās Varis Piņķis romantiska pat erotiska dzeja, tālāk sekoja Arta Robežnieka izpildītās balādes Aleksandra Čaka vārdiem izpriecām velkošiem tekstiem kuri tieši man labi saskanēja ar konkrētā ēkā reiz pavadītā laika atmiņām. Viss finišēja ar Kasparu Znotiņu un plašākai publikai mazāk zināmu “Sarkanā tribūna” Jāņa Sudrabkalna dzeju, kura izrādījās bijusi ļoti juteklīga un romantiska. Gremdējoties atmiņās par sanatoriju klausoties pirmskara Sudrabkalnu bildēju publiku aktierus, pēkšņi fiksēju izcilu “Tēlu”, klasiskas galvas īpašnieci, dāma gan likās saspringta pat uzvilkta BET ļoti smuka profilā daiļas galvas īpašniece, šis profils labi iederējās Cīruļa gleznotā interjerā smalki pērļu auskari kā uz kazām piešķīra tai sevišķu akcentu. Nenoturējos pabildēju tā man sagribējās šo tēlu piefiksēt. Pasākums finišēja ar pielūdzēju pūli, ziediem apkrautiem aktieriem. Bija forši, paldies Ivetai un Muzejam arī Ogres domei un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ogres rehabilitācijas nodaļai, Dakterei Baibai Grīnšteinai. Bilduki ar iespaidiem pielikumā.

Atsauksmju (0)

Advertise Here

Foto Lunis iekš Flickr

Visas bildes

Advertise Here