Ogresbalss.lv | Arhīvs | maijs

Arhīvs | maijs 2014

Atzīme: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , ,

Ikšķile , vēlēšanu velobrauciens 35km.

Publicēts: 27 maijs 2014. Autors: admin

vēlēšanu velobrauciens 35km


Izlasīju Ogrenet.lv tekstu par Eiroparlamenta vēlēšanu dienā 2014. gada 24. maijā paredzētu velobraucienu. Teksts vēstīja „Ikšķiles novada Tūrisma informācijas centrs aicina novada iedzīvotājus doties velobraucienā pa Ikšķiles novada vēsturiskajām vietām un apskatīt novadā esošo lidlauku”, visai intriģējošs piedāvājums vēlēšanu dienai, pietam Upleja lidlaukā sen nebiju bijis. Pārējie motīvi ar likās gana labi, „Velobrauciens paredzēts, lai veicinātu veselīgu dzīvesveidu, aktualizētu kustību svarīgumu iedzīvotāju vidū un popularizētu riteņbraukšanu, uzsverot to kā videi draudzīgu pārvietošanās veidu”. Protams gribējās arī iepazīties ar Ikšķiles jauno tūrisma šefeni, pēc aprakstiem izklausījās darboties griboša būtne, ja jau bildēs viņai pie mums meklēja pat „Radinieki no Norvēģijas”.

vēlēšanu velobrauciens 35km


Tā pienāk 24. maija rīts, nenormāla svelme, pulksten 9.30 jau +30!! Ēnā. Man tas pat patīk, lielākā svelmē gaiss vieglāks mazāka pretestība vieglāk minās. Desmitos jābūt Ikšķilē, tālāk pa solīto maršrutu „TIC – Ikšķiles lidlauks – Kābeļu kalns – Ikšķiles centrs – Kaparāmuri – Luņģi – Dobelnieki – Vanšu tilts pār Mazās Juglas upi – Ceplīši – Tīnūži – Ikšķile” kopā ~25Km, praktiski tikai pa grunti un +30 grādu karstumā. Vilciens stāj Ikšķilē kāpju laukā, pirmais šoks, Ikšķiles stacijas perons pilns ar vello faniem košos tērpos, manos plānos noteikti nav burziņš tik milzīgā barā. Lai arī visi runā par „Vello braucienu no Ikšķiles” tomēr ceru, ka tas būs kas cits, PAVEICĀS tie tiešām bija citi minēji. Ātri nominu līdz Ikšķiles jaunajam TIC kas blakus skolai, izradās esmu pirmais, priekšā tik smaidīgā TIC saimniece Agneta, meičai vārds kā zviedru grupas ABBA solistei. Pirmoreiz Latvijā sastopu sievišķi ar šādu vārdu, pirmais iespaids visai uzmanīga būtne. Dabonu pāris materiālus par plānoto maršrutu, ziņu, ka Uplejs ar lidlauku esot „Atteicis” un pieteikušies divdesmit dalībnieki, kopumā forši, ja neskaita lidlauku, dēļ kura pamatā ar braucu uz šo pasākumu. Lai nu kā daudz nebēdāju, devos laukā gaidīt pārējos 19 braucējus. Neilgā laikā pēc manis savācās tīri jauka ceļojuma biedru kompānija.
Ogrenet galvenais redaktors Oļegs ar māsu Annu izrādījās man vienīgie zināmie, pārējie sveši bet normāli kompānijas biedri. Vairumā dāmas, viens puišelis uz gadiem 10-12 kuru vēlāk pievīla tehnika ar mammu, divas draudzenes dāmas manos gados, divi vietējie džeku tussētāji ar bezmaz fikssīšiem, bet nē tomēr brīvrumbas un „Pilsētas tipa” riteņi. Čalīts ar draudzeni vai klasesbiedreni, mamma ar meitu tīnīti, raiba bet cītīga, minēju kompānija. Viss sākās ar instruktāžu par drošības normām, par tempu un ceļa tipu un paziņojumu, ka „Lidlauks vakar atteica”, tā devāmies ceļa. Lejā no lielā kalna līdz pat Daugavas dambim Peldu ielas galā, vietā, ko es zinu kā „Ikšķiles restauratoru tirgus vietu”.

vēlēšanu velobrauciens 35km

Šeit pirmā apstāšanās un izkārtošanās braucienam, tiek sadalītas atstarojošās vestes. Pa dambi minam uz Saulkalni uz Kābeļu kalnu, reiz stāvs kalns Daugavas krastā, mūsdienās pus norakts kalns pašā betona dambja galā, paveras smuks skats uz Daugavu tieši uz Nāves salu, un daudzajām pēc appludināšanas izveidotajām sērēm saliņam. Dodamies tālāk, kas nozīmē atceļā uz Ikšķiles centru tik šoreiz pa veco Daugavpils šoseju, pēc tam pāri pārbrauktuvei gar kapiem uz Kaparāmuru, kur Pirmā pasaules kara Vācu strēlnieku kapi un jaunais piekaramais tilts pār Mazo Juglu. Šeit ar notiek pirmā kompānijas samazināšanās, puišeli ar mammu pievīla tehnika, kāda dāma palika pļāpāt ar draudzeni vēl daži atbira Ikšķilē. Pēc mīšanas pa pus kusušu asfaltu pēcāk visai štruntīgu grunts trepi šķērsojot Tīnūži – Apvedceļš šoseju minam uz Dobelniekiem atkal pa kārtīgu grunts trepi.

vēlēšanu velobrauciens 35km


Drīz jau Dobelnieki aiz tiem Kaparāmura vācu kapi un tūrisma stenda pie kuriem top brauciena kop bilde, mani ieskaitot esam velna ducis 13 gabali, šis skaits saglabājas līdz brauciena beigām. No Kaparāmura velkam lejā uz upi pa lauku ceļu līdz atjaunotajam tiltam pār Mazo Juglu. Šeit smagāko 1917. gada Rīgas kauju vieta, kura zināma kā „Kauja pie Mazās Juglas”. Pārceļamies uz otru krastu un tur jau visai garš un garlaicīgs gabals pa klajā laukā sabūvētajiem jaunajiem Pierīgas „Pļavciemiem” kas taka Vācu kalni un līdzīgi, diezgan stingrs lauku ceļš, pa kuru varena privātā transporta satiksme, nu ja pļavciemu aborigēni braukā, sabiedriskā transporta jau tur nav nekāda. Drīz jau esam Ceplīšos, kuri slaveni ar savu slēgtā tipa Tuberkulozes dziednīcu, cietuma tipa slimnīca. Pie tās vārtiem ar noturam nelielu pauzi dzeršanai kā nekā pāri trīsdesmit grādiem un mežā augošu rododendru apbrīnošanai kas gan izdarās aizaudzis slimnīcas parks apstādījumi. Tālāk atkal vienmuļš gabals pa absolūti taisnu asfaltu līdz Tīnūžiem. Tīnūžos gar skolu un Tīnūžu muižu lejā pa kalnu laižam uz „Tīnūžu Saliņu” tā vietējā peldvieta taka volliša laukumi vēl pāris jauni piekaramā tiltiņi un šeit tāds kā brauciena finišs, tiek noturēta apspriede, kur lemjam par „Maršrutu dalīšanu”. Tie kas no Ikšķiles aplī minās uz Ikšķili ar viņiem pasākuma vadītāja Agneta, tie kas no Ogres laiž uz Ogri, abas vietas vienādā attālumā aptuveni 5km. Es gan lemju vecai čomenei Ingai piederošā bodē „Krustceles” Tīnūžos iegādāt „Enerģijas rezerves” salčuku picas šokolādes un ūdeni. Pēc brīža mani pamana arī pati senā čeomene Inga un mēs jautri pačalojam, kamēr es atgūstu enerģijas devas. Atvados un tālāk mans ceļš rit vienatnē uz Ogres pusi gar šoseju tālāk mežā uz bijušo Dubkalnu karjēru jeb tagad Ezeru kuram blakus nu jau nelaiķa „Ogres Ikšķiles tūrisma aģentūra” bagātīgi labiekārtojusi tūrisma infrastruktūru. Skatu laukums un trepes uz pludmali, norādes un protams jaunais tik pagājušā gada nogalē atklātais pa veseliem 75 tūkstošiem latu būvētais skatu torni. Viss jāsteidz piefiksēt vēsturei, kamēr nav vēl nopostīts. Tā nu ātri izminos līdz krustam, nogriežos no Tīnūži – Ogre šosejas uz Dubkalnu karjeru. Braucot pa šo ceļu pirmoreiz ieraugu jaunos Ogre kapus, sirreāls paskats. Drīz jau esmu pie ezera, kurš pilns ar veldzi meklējošiem apkārtnes iedzīvotājiem, mašīnu rinda jau pus kilometru no ezera pilna visa ceļmala.

vēlēšanu velobrauciens 35km


Izminos gar ezera stāvo krastu, sabildēju jauno skatu laukumu trepes terasi utt.. Kopā ar kādiem tūristiem pameklēju stendā uzrādītos galdiņus krēslus NAV TĀDU, un devos protams uz torni. Vēl nesen visai nomaļā vietā nu satiksme kā tādā Rīgas Mežaparkā, cilvēki no Ogres pa ceļa uz Dubkalnu ezeru pa stigām celiņiem nāk vienā laidā. Nonācis pie torņa, pagaidu, kamēr nokāpj kāds palielāks bars, kāpju ar es, cilvēki nāca un gāja nepārtrauktu, kamēr fočeju no augšas skatus kas bija kāda pus stunda tornī nomainījās vismaz savi 20-30 apmeklētāji. Tornis varens! Lai arī bija diezgan zila dūmaka Rīgas torņus augstceltnes redz kā uz delnas, viss kas augstāks pa kādiem 15 stāviem redzams pat nelielā teleobjektīvā.

vēlēšanu velobrauciens 35km

Tiesa zilā dūmaka traucē, taču ja novaktē labāku laiku varētu būt labā neparastu „Rīgas siluetu” vieta. Uz pretējo pusi teicami redz Ķeguma HESa dambi līdz pat ūdenim ar abām HES ēkām abos Daugavas krastos. Ogri un Ikšķili redz fragmentāri jo abi ieplakās un meži kāpas priekšā. Tornī iemetu čatiņu ar pāris draiskulēm, kurām paskaidroju kas tieši viņam redzams no Torņa. Sabildējis cik tīkas kāpu lejā, kā reiz tuvojās viena baurojoša mātes vārdus bārstoša „Bidlu” kompānija tieši samanījāmies kā es lejā šie baurodami knapi kātos turoties aliņiem, rokā sāka līst augšup. Te nu pielaidu bezmaz liktenīgu kļūdu, laidu lejā uz Ogres pusi pa taisno pa veci slēpošanas trasi, tā bija kļūda, trases vidū ir tāds kā tramplīns, pēc kura visai mīkstā zeme kāpiens diezgan stāvs un lejas pusi nošļūcu ar abām nospiestām bremzēm, baigi liela slodze kājām un rokām pēc 27km tādā karstumā. Lieki nosvilināju pamatīgu enerģijas devu, būtu braucis trakām būtu neslikti lidojis. Taka ja brauc ar riteni jābrauc pa SĀNU stigām ne tieši uz „Ogres pusi” tur var, vai nu lidot pa tramplīnu vai vienkārši lieki zaudēt spēkus ne pārāk patīkamā stāvā nobraucienā ar strupceļu jaunaudzē galā. Nonācis lejā cik tad vairs līdz Jaunogrei, drīz esmu Gaismas prospekta galā pie savas vecās sanatorijas no tās minos uz stacijas pusi līdz Vidus Prospektam. Lai papildinātu enerģiju ieeju stūra gastrītā, atkal ūdens, banāns, šokolāde viss tiek ātri apēst. Tālāk pa Vidus prospektu uz Ogri līdz Maksimam, pie tās pāri dzelzceļam uz Skolas ielas galu tālāk gar Tirgu uz Staciju. Te nu ir tieši 30km. Taču jūtu, vēl gribas pabraukāt bet pamalē ducina pērkons. Nopērku vilciena biļeti uz Ķegumu nolemju pabraukāt vēl pa Ogri. Gar autoostu un Tirgoņu ielu laižu pāri Ogres upei pār „Trubas tiltam” otrā pusē uz pārbrauktuvi un Parogres estrādes pusi, gar uz Līko tiltu tām pāri pa Liepu aleju un esmu Ogres centrālā skvērā pie Aptiekas un Baltā namiņa. Te nedaudz piestāju, lai atkal iedzertu ūdeni no vello pudeles, tas momentā izpelnās vietējo „Mentu” uzmanību. Pēc 5min klāt lunahods ar bākugunīm cerībā „Nu tik būs ķēriens” un nekā, pie sevis rēcu, kā menti ar autiņu slinkojot izkāpt, brauc pie manis pa šaurajiem parka celiņiem, viliens šiem tik liels, ka nepievērš uzmanību pat netālām tusējošām pāris tņītēm ar zīdaini kuras tā smoļī lētās cīgas, ka zili dūmi vien griezās.

Drīz dodos tālāk uz strūklaku pretī Ogres domai, nu, protams, tādā karstumā tā pilna ar vecāku pieskatītiem plunčājošiem bērniem, visai loģiski tā dara mūsdienās visi visās pasaules malās. Ogres dunduku arhaiskā ideja par „Strūklaku” bradājamā baseina izskatā bet no mehāniski neizturīgiem materiāliem, protams, bija IZCILI stulba un nemoderna. Še nu spiežu pēdējos kadrus un minos uz Ogres staciju. Kopā nobraukti ~35km pa 30grādu karstumu spilgtā saulē, drīz esmu vilcienā un Ķegumā, lai izpildītu pilsoņa pienākumu VĒLĒT Eiroparlamenta deputātus no Latvijas. Pasākums bija labais, paldies visiem par kompāniju un Agnetai par ideju un informāciju. Bildes kā vienmēr plikumā zemāk, viss maršruts GPX formātā apskatāms Google Earth arhīvā šeit.

Ogrē plus 30 grādi


ATCERIES visas šīs bildes tapušas labdarības projekta ietvaros, ja tev tās patīk vari atbalstīt ziedojot!
ziedot

Atsauksmju (0)

Atzīme: , ,

Riebjas selfiji , truli un garlaicīgi.

Publicēts: 25 maijs 2014. Autors: admin

Riebjas man selfiji, truli un garlaicīgi. TAČI ja daba apvēstījusi ar smadzenēm šo vienveidīgo stulbumu, var izveidot tīri skatāmi. Zemāk rullītī teicams piemērs ja piemīt izdoma vienveidīga pašiņus var izveidot SUPERĪGI tā lai skatīties prieks ne tikai sev, bet arī daudziem citiem!

Atsauksmju (0)

Advertise Here

Foto Lunis iekš Flickr

Visas bildes

Advertise Here