Nedēļas vidū saņemu negaidītu uzaicinājumu uz interesantu pasākumu Tomē. Pasākums Baltu vienības dienas ugunskurs, jeb Lietuviski “Balta vienybės ugnies sąšauka 2015”. Tradīcija tiek piekopta Latvijā, un Lietuvā 22. septembrī pieminot 1236. gadā notikušo Saules kauju, kurā lietuviešu un zemgaļu spēki sakāva Zobenbrāļu ordeni. Uzaicinājums nāca negaidīti un neplānoti, ja aicinātāji nebūtu pieteikušies paši aizvest atvest noteikti nebūtu ticis. Taču viss sanāca vienkārši teicami, 19.00 ierados Ķeguma benzīntankā, kur mani jau sagaidīja vēsturnieks Jānis Kušķis un folkloras kopas „Graudi” vadītāja Dace Priedoliņa. Pēc brīža bija klāt mūsu “Vedējmāte” Tomes pagasta pārvaldniece Ilona Ofmane, mūsu mazā kompānija varēja doties ceļā. Tomes centrā pārbraucām dambim uz Tomes salu kur gar Turbu, Rūpes un Valakiem nobraucām Daugavas krastā iepretī Tošēnu mājām. Šai vietā Daugavas krastā arī paredzētā pasākumā vieta. Svaigi sakopta ugunskura vieta, pie kuras ar tūlīt uzradās labi barots teicama exsterjēra strīpains “Kaķītis” kurš sparīgi pieprasīja ēst! Pasākums tika pozicionēts kā Tomes salā, Daugavas krastā, „Nariņu” Lībiešu senkapu vietas., uz ko “Kaķis” tika, nodēvēts par „Kapu sargu”, kura pielabināšanai arī tika iebarots 🙂 Pēc neilga laika saka ierasties arī pasākuma dalībnieki – tie pamatā bija apkārtējie Tomes iedzīvotāji no Tošēniem no Beku ciema arī no Ķeguma un Glāzšķūņa. Cīruļu ģimene Linda ar Māri no Lielvārdes bija ieradusies kopā mazajiem bērniem. Pasākums veidojās no senas mirušo piemiņas tradīcijas. Dalībnieki sastājās aplī ap ugunskuru, katras noziedoja tālajiem senčiem pa vārpai ar graudiem pa maizes gabaliņam un skaidra avota ūdens lāsei. Viss notika Tomes folkloras kopas “Graudi” dziedāto dziesmu skaņās, vēsturnieka Jāņa Kušķa ermoņiku pavadījumā. Pasākums bija ļoti saistošs interesants, ka paredzētās stundas pusotras vietā norisa vairāk nekā 3 stundas. Dalībnieki katrs bija sanesuši groziņus arī dārza veltēm un pašceptu maizi, tā dejojot dziedot un ēdot, klausoties vēsturnieka Jāņa Kušķa stāstījumu pat Baltu vienības dienas tradīcijas aizsākumu. Arī kopas “Graudi” dalībnieks Kārlis Veckaktiņš pastāstīja bērnības atmiņas par Nariņu senkapu izrakumiem 1960. gadu nogalē, un Tošenu māju saimniece Sanita Tošena pastāstīja savām atmiņām, kas saistās ar „Nariņu” vietvārdu. Kopumā ļoti vērtīgs pasākums. Gan man personīgi gan biedrības “Atceries Latviju” foto arhīvam par vietējās vēsturi un tradīcijām. Ps. Paldies par āboliem un pašcepto maizi , bija super !

Foto: Rihards Puriņš / Atceries Latviju

ATCERIES visas šīs bildes tapušas labdarības projekta ietvaros, ja tev tās patīk vari atbalstīt ziedojot!

Septembra otrā pusē kā allaž un jau vienpadsmito reiz notika Ķeguma novada Sēņošanas čempionāts 2015, ka sākumā un pēdējos gadus Tomē pie Rata kalna. Lai arī bija konkurējošie pasākumi Tomei jau laicīgi, bija savs handikaps, devos es uz Tomes mežiem fiksēt sēņu tīkotāju mačus. 2015. gada sezona ir visai švaka sēņu ražas ziņā, vēsa sausa vasara nekādu bagāto sēņu ražu nesolīja. Taču pēdējā nedēļa laiks visai negaidīti nāca ar diezgan spēcīgām lietavām un siltu vasarīgu laiku kas kā smejies tieši uz sēņu čempionātu solīja vismaz kaut kādu rudens sēņu ražu. Braucu kā vienmēr plezīrā, un fiksēt pasākumu vēsturei. Pats negrasījos nedz lasīt sēnes, nedz startēt, tikai sabildēt dalībniekus uzvarētājus nu protams paēst tradicionālo gardo sēņu zupu, ko pasākumam par godu vāra rīkotāji. Pa vējam no Ķeguma līdz Rata kalnam ~9km aizminos ātri nepilnā pus stundā. Komandas kopskaitā 17 bija jau startējušas, taču, minoties pa ceļam, biju guvis iedvesmu sēņošanai, jo netālu no Tomes sastapu vietējos sēņotājus, kuri atspērušies stibīja mājās baravikas un bekas pilniem spaiņiem! Uzjautājis kur ta šitā, šie ar atbildēja “Brikšņos un gar jaunaudzēm”. Tā nonācu pie Rata kalna jau intriģēts. Organizatori kā reiz vārīja jau gardo zupu, uzzinājis, ka kopā startējušas 17 komandas pāri par 50 dalībnieku tai skaitā Ķeguma skolas 10 klase “Ābolēni” komanda, kura sava skolotāja Artura Ābola vadībā bija, ieradusies taka uz meža izpētes un iepazīšanas treniņu. Neviena komanda vēl netuvojās finišam un uzzinājis, ka finišs būs pēc pus stundas izlēmu iebāzt degunu tuvējā jaunaudzē tā gar malu, lai novērtētu kā tad, izskatās ar tām sēnēm, ticiet vai nē, tiko pārkāpis grāvim jau izcēlu paris smukas stingras apšu bekas! Šī fakta iedvesmots, gāju iekšā audzē un fantastika tur nāca baravikas un bekas cita smukāka par otru. Biju nācis pētīt bildēt ne lasīt, tad nu krietnu laiku pavadīju, bildējot augošās sēnes. Šeit ar noskanēja paziņojums pa pēdējām 10 minūtēm līdz trases slēgšanai.
Paņemu loriņus līdu laukā no jaunaudzēs gribējās man pēdējās komandas finišu nofiksēt, taču pa ceļam atkal bekas un baravikas, knapi paspēju uz finiša slēgšanu. Sabildējis finišētājus, gaidot rezultātu paziņošanu dalībniekiem, tika piedāvāts iestiprināties ar sātīgo sēņu zupu. Kamēr apkopoja rezultātus izmantoju izdevību nosvērt arī savu 20min guvumu tuvējā starta finiša apkārtnē. Kopā izradās biju salasījis pāri par 650g beku baraviku. Šī fakta iedvesmots ar devos ieturēt gardo zupu, lai pēc tās fiksētu uzvarētājus un apbalvošanu. Līderu komandas katra bija salasījusi pa pāri par 4kg sēņu un pats čaklākais lasītās bija salasījis tuvu pie 2kg sēņu. Visiem pamatā tikai bekas un baravikas praktiski nekādu citu sēņu nebija. Kopvērtējuma pirmo vietu komandu kopvērtējumā ieguva komanda “Vilnītis” salasot 4,285kg sēņu, otro vietu komanda “Meža Filtrētāji”, trešo vietu komanda “Kas meklē tas atrod”. Visvairāk sēņu individuāli salasīja Velta no “Meža Filtrētāji” 1,875Kg Tika piešķirtas arī daudzas citas balvas par, jaunāko dalībnieku par sēņu kompozīciju par sēņotāja tērpiem utt. Par sēņu kompozīciju diplomi saņēma Viktorija no Meža Filtrētājiem. Bija nominācija arī par mazāko salasīto daudzumu, Ābolēni savā treniņā bija pa visiem paņēmuši katras pa vienai sēnei kas kopā deva nedaudz virs 100g kopējo komandas sēņu svaru. Sabildējis visus čomus paziņas un pārējos dalībniekus savam vēstures projektam, izēdis vēl šķīvi gardās zupas, novērtējis, ka tagad lai nosvilinātu liekās kalorijas man būs savu 20km velobrauciens jāizveic pa iespējami garāko ceļu mājās, devis prom no Rata kalna Ķeguma virzienā. Protams, vēlējos sabildēt arī kādas sēnes un rudeni Tomes Ķeguma mežos. Nu jā un tas man arī izdevās mežā praktiski neiegāju, minos tikai pa stigām un mežā ceļiem kā rezultātā salasīju uz ceļa un malās pusi maisu beku baraviku pieēdos saldas brūklenes un kā tiko plaukušas mellenes. Dīvains gads šogad, mellenes septembra otrajā pusē un saldas un stingras. Tātad pielikumā mani iespaidi par pasākumu un mājupceļu.
Foto: Rihards Puriņš / Atceries Latviju
ATCERIES visas šīs bildes tapušas labdarības projekta ietvaros, ja tev tās patīk vari atbalstīt ziedojot!